Sākums Jaunumi No vieglatlētikas un mūzikas līdz neiroloģijai – ārste Evija Gūtmane par ceļu medicīnā

No vieglatlētikas un mūzikas līdz neiroloģijai – ārste Evija Gūtmane par ceļu medicīnā

05. 10. 2026.

Liepājas Reģionālās slimnīcas neiroloģe Evija Gūtmane strādā gan dežūrdienestā un konsultē pacientus nodaļās, gan pieņem pacientus Ambulatorās veselības aprūpes daļā. Viņa ir liepājniece, mācījusies Oskara Kalpaka 15. vidusskolā. E. Gūtmane stāsta, ka doma par ārstes profesiju radusies pamatskolas beigās. „Sākumā es vēlējos būt vetārste, bet pamazām mana vēlme ārstēt dzīvniekus pārtapa par vēlmi ārstēt cilvēkus. Man ļoti interesēja bioloģija, ķīmija un viss, kas saistīts ar cilvēka ķermeni. Vidusskolā, kad izlēmu kļūt par ārsti, man jau no pirmās dienas bija skaidrs, ka es būšu neiroloģe,” teic E. Gūtmane.

Skolas gados E. Gūtmane nopietni nodarbojās ar vieglatlētiku, brauca uz sacensībām, kā arī pabeidza Liepājas 2.mūzikas skolu, apgūstot gan klavierspēli, gan ģitāru. Bija arī skolas pašpārvaldes vadītāja. Viņa pati saka – laikam jau tieši skolas laikā iemācījusies saprast, ko nozīmē disciplīna un mērķtiecība.

Sports viņas dzīvē joprojām ir klātesošs. Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, pēc trešās meitas piedzimšanas, E. Gūtmane ieguva C kategorijas sporta treneres apliecību vieglatlētikā. Šobrīd viņu aizrāvis krossfits un funkcionālais fitness, bet skriešana nekur nav pazudusi. „Skriešana ir mans dabīgais antidepresants”. Ja man ir bijusi grūta nedēļa, tad vienalga, cik es esmu nogurusi, skriešana- īpaši labas mūzikas pavadībā-ir tā lieta, kas man palīdz atgūt spēkus,” saka ārste.

Taču interese par neiroloģiju nav radusies tikai no grāmatām un lekcijām. E. Gūtmanes mamma neiroloģiskas saslimšanas dēļ aizgājusi mūžībā pāragri. Tāpēc neiroloģiskas slimības un to ietekme uz cilvēka dzīvi un viņa tuviniekiem ārstei nav bijusi tikai teorija. „Jau no bērnu dienām esmu redzējusi neiroloģiskas saslimšanas mūsu ikdienā – ko tas cilvēkam nozīmē, kā tas ietekmē dzīves kvalitāti un ko var “laupīt” gan pašam pacientam, gan viņa radiniekiem. Arī omīte, ar ko mēs kopā dzīvojām, pēc atkārtotiem insultiem bija aprūpējama. Varbūt vēlme saprast, kā palīdzēt šiem cilvēkiem, kaut kur nāk arī no bērnības,” stāsta ārste.

„Par spīti tam, ka slodze, medicīnā strādājot, ir liela un tu visu laiku balansē uz izdegšanas robežas, mana interese par medicīnu-īpaši neiroloģiju, gadiem ejot, nemazinās. Man patīk mācīties, pētīt, iedziļināties un regulāri apgūt kaut ko jaunu un sevi izaicināt. Man patīk risināt sarežģītus gadījumus un mēģināt ar tiem tikt galā. Fascinē tas, ka medicīnas zinātne ir ļoti interesanta un nekad līdz galam neiepazīstama,” saka speciāliste.

Tā kā neirologu Kurzemē trūkst, pie ārstes ikdienā nonāk visdažādākie pacienti - cilvēki pēc insultiem, ar demenci un kognitīviem traucējumiem, neiropātijām, galvassāpēm, epilepsiju un citām neiroloģiskām saslimšanām. Taču epilepsija ir joma, kurai E. Gūtmane pievērsusies īpaši padziļināti. Ārste strādā arī Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas klīnikā (Epilepsijas, Miega un arī neiromuskulārajā vienībā), kur galvenokārt strādā ar epilepsijas pacientiem- tai skaitā farmakorezisteniem, kā arī ir sertificēta elektroencefalogrāfijas (EEG) speciāliste.

Ārstes darbs abās slimnīcās savā ziņā papildina viens otru. Liepājas Reģionālajā slimnīcā viņa ikdienā redz reģionālās slimnīcas pacientu vajadzības, iespējamos izaicinājumus, savukārt darbs Rīgā ļauj nepieciešamības gadījumā vieglāk organizēt tālāku izmeklēšanu vai papildus citu speciālistu iesaisti sarežģītākos gadījumos. „Ja ir vajadzīga papildu speciālistu iesaiste vai kādi izmeklējumi, kas reģionā patreiz nav pieejami, tad šie pacienti nepaliks bez tālākās ārstēšanas, izmeklēšanas un taktikas,” uzsver E. Gūtmane.

Neiroloģei svarīgi ir ne tikai tas, ko ārsts var izdarīt medicīniski. Tikpat svarīga ir saruna- īpaši pacientiem ar ilgstošu slimības “stāžu” un hroniskas slimības slogu. Pacients bieži vien atnāk ar veselu kaudzi lapu ar diagnozēm un izmeklējumu rezultātiem, bet īsti nezina, ko tas viss nozīmē. „Man patīk darbs ar cilvēkiem. Ja es redzu, ka varu pacientam palīdzēt gan fiziski kā ārsts, gan ļoti bieži arī emocionāli, tad tas man dod gandarījumu. Man patīk, ka es varu dalīties savās zināšanās, varu cilvēkiem paskaidrot, palīdzēt, iedrošināt,” stāsta ārste.

Uz jautājumu, kādām rakstura īpašībām vajadzētu būt ārstam, E. Gūtmane atbild, ka ārstam vajadzētu būt ar ļoti augstu atbildības sajūtu. “Medicīnā un ārsta darbā nevar būt vieta paviršībai vai virspusējai pieejai pacientiem. Ir jāiedziļinās katra pacienta situācijā. Manuprāt, ārstam jābūt arī gana disciplinētam, īpaši strādājot stacionārā, lai varētu tikt galā ar savu slodzi, darbu un pacientiem. Un, protams, ārstam ir jābūt empātiskam, ir jābūt cilvēciskajām kvalitātēm. Tu vari būt ļoti gudrs un talantīgs, bet, ja iztrūkst emocionālā inteliģence, tad komunikācija ar pacientu nevedīsies un attiecīgi arī ārstniecība nē,” saka speciāliste.

E. Gūtmane audzina trīs burvīgas meitiņas, kas ir ārstes lielākais prieks, mīlestība un piepildījums ārpus aktīvās darba dzīves – septiņgadīgo Grētu, piecgadīgo Gabrielu un mazo Greisu, kurai ir nepilni divi gadiņi. Apvienot ārsta darbu ar ģimeni nav vienkārši, un ārste atzīst, ka reizēm nākas balansēt starp sajūtu, vai esi pietiekami laba mamma un pietiekami labs darbinieks. “Šķiet patlaban esmu atradusi nosacītu balansu starp to, ka esmu pietiekami klātesoša saviem bērniem un vienlaikus arī varu pašrealizēties un strādāt. Bet tas ir ļoti grūti un izaicinoši, un ne vienmnēr izdodas tik perfekti, kā gribētos” atzīst E. Gūtmane.

E. Gūtmanei līdzās darbam ir sports, kvalitatīvs laiks kopā ar ģimeni un vēlme turpināt mācīties un sevi pilnveidot gan kā cilvēku, gan kā speciālistu. Tās ir lietas, kas palīdz saglabāt līdzsvaru un arī pēc saspringtām dienām atgriezties darbā ar sajūtu, ka viņa joprojām dara to, kas viņai patīk. Medicīnā ir gan nogurums, gan sarežģītas situācijas, taču E. Gūtmane par savu izvēli nešaubās. „Nekad neesmu nožēlojusi, ka izvēlējos medicīnu,” saka speciāliste. “Nekad nenožēloju, ka izvēlējos neiroloģiju, kam pieder mana sirds”.


Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste

indra.grase@liepajasslimnica.lv