Liepājas ārste Marta Lapiņa: “Arī LORiem jāspēj pamanīt vardarbības pēdas”

16. 10. 2025.

Liepājas Reģionālās slimnīcas otorinolaringoloģe Marta Lapiņa šī gada 11. oktobrī ar referātu uzstājās 6. Baltijas Pediatru kongresā Jūrmalā, pārstāvot slimnīcu starptautiskā līmenī ar Latvijā jaunu un līdz šim neapspriestu tēmu — “Otolaringologa loma bērnu vardarbības un novārtā atstāšanas pazīmju atpazīšanā. Jauna bērnu aizsardzības iniciatīva — REAĢĒ! (REACT! Recognize Early - Act Fast - Protect Together!)”

Kongresā pulcējās vadošie bērnu veselības aprūpes speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī vieslektori no citām Eiropas valstīm. Dalībnieki kopīgi iepazinās ar jaunākajiem pētījumiem, sasniegumiem un nozares tendencēm, dalījās ar pieredzi klīnisko gadījumu prezentācijās un diskutēja par aktualitātēm bērnu veselības aprūpē.

Iedvesma no Vācijas – tēma, par kuru Latvijā vēl nav runāts

Marta Lapiņa atzīst, ka ierosmi šādam referātam viņa guvusi Eiropas Pediatrijas otorinolaringoloģijas biedrības 17. kongresā, kas no 2025. gada 3. līdz 6. maijam norisinājās Štutgartē, Vācijā. Šis kongress tiek uzskatīts par vienu no prestižākajām sanāksmēm pediatriskās LOR jomā, un tajā piedalījās vairāk nekā 1200 speciālistu no visas pasaules. Latviju šajā forumā pārstāvēja Liepājas Reģionālās slimnīcas otorinolaringoloģes Marta Lapiņa un Eva Katvare.

“Kongresā Štutgartē es noklausījos Annas-Katarinas Rolfsas (Anna-Katharina Rohlfs) lekciju, kas manī izraisīja dziļas emocijas – tur bija stāsts par vardarbību pret bērniem, bet no otorinolaringologa skatu punkta,” stāsta Marta Lapiņa. “Es biju uz to lekciju un tā es šo tēmu atvedu uz Latviju.”

Ārste uzsver, ka otorinolaringologi jeb LOR speciālisti savā ikdienas darbā bieži ir tie, kas pirmie var pamanīt pazīmes, kas varētu liecināt par vardarbību pret bērnu. “Atpazīšanas metodes ir zinātniski pierādītas. Tāpēc Eiropā pašlaik tiek izstrādāts palīgmateriāls vai vadlīnijas ārstiem, kā rīkoties, kad ir aizdomas par vardarbību pret bērnu — atkarībā no tā, kādus bojājumus atrodam tādos orgānos kā ausis, rīkle, kakls, seja u.c.” skaidro ārste.

Šajos materiālos tiek definētas arī kritiskas pazīmes, kuru gadījumā LOR ārstam obligāti jāpiesaista pediatrs, lai izmeklētu bērnu kopumā un pārliecinātos, vai nav arī citu vardarbības pazīmju.

“No šāda viedokļa šo tēmu es vispār nebiju ne redzējusi, ne dzirdējusi, un arī kolēģu vidū nebiju dzirdējusi, ka tā tiktu apspriesta. Es izgāju no tās lekcijas diezgan lielā šokā,” atzīst Lapiņa. “Man neviens nemācīja, kas raksturīgs vardarbības pazīmēm šajos orgānos, par kuriem ikdienā rūpējas otorinolaringologi. Es sajutos vainīga, ka par to nav runāts Latvijā. Tad nolēmu, ka uzrakstīšu rakstu žurnālam “Latvijas Ārsts”.”

Rakstu par šo tēmu viņa kopā ar kolēģiem no Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas -  bērnu psihiatru Jaroslavu Priedeslaipu un otorinolaringoloģi Ligitu Kupicu jau ir sagatavojusi un tas drīzumā tiks publicēts. “Pēc tam ārste no Bērnu slimnīcas man piedāvāja šo tēmu prezentēt arī Baltijas Pediatru kongresā Jūrmalā, un es labprāt piekritu,” piebilst Marta Lapiņa.

Pamanīt, uzdot jautājumus un reaģēt

Marta Lapiņa uzsver, ka arī Latvijā plānots ieviest vardarbības pazīmju atpazīšanas principus, taču tas nebūs vienas dienas jautājums. “Piemēram, rīklē var parādīties dažāda veida bojājumi – no vardarbīgas barošanas ar pudelīti vai seksuālām darbībām. Ausis - var būt raušana aiz ausīm vai zilumi. Bērnam nokrist uz auss ir ļoti grūti, tad ir jābūt skaidram stāstam, kā tas noticis. Ja stāsts par kritienu no trepēm neizklausās ticams, ir jāiedziļinās. Parasti bērns, krītot, sasit pieri vai degunu, bet ne ausi,” skaidro ārste. “Tāpēc, ja bērnam ir zilums uz auss – tas uzreiz liek skatīties ar aizdomām. Vai apsārtums uz vaigiem – pļaukas pēdas veidā.”

Taču, atklājot šādas pazīmes, ārsti bieži nonāk juridisku ierobežojumu priekšā. “Mums ir jācenšas dzirdēt stāsts gan no vecāka, gan no bērna. Bet mūsu likumdošana diemžēl neļauj runāt ar bērnu atsevišķi, ja vecāks to neļauj, līdz bērns nav sasniedzis 14 gadu vecumu,” skaidro Marta Lapiņa. “Un tad rodas jautājums – ko es varu darīt tālāk, ja es pamanu zilumu?”

Eiropā pie šīs tēmas šobrīd aktīvi strādā četras valstis — Vācija, Nīderlande, Zviedrija un Čehija, kas piedalās vardarbības novēršanas un bērnu aizsardzības vadlīniju izstrādē. Otolaringoloģes Marta Lapiņa un Ligita Kupica cer, ka arī Latvijā varētu tikt ieviestas šādas vadlīnijas, kas noteiktu, kā ārstiem rīkoties, ja otorinolaringologa konsultācijā tiek atklātas aizdomas par vardarbību pret bērnu.

Tēma, kas skar visu sabiedrību

Uz jautājumu, kā kongresā Jūrmalā tika uztverta šī ziņojuma tēma, Marta Lapiņa atbild ar gandarījumu: “Sēdes vadītāja izcēla tēmas nozīmīgumu, jo vardarbības pret bērniem izskaušanas jautājums vienmēr ir aktuāls. Statistika joprojām ir bēdīga gan Latvijā, gan pasaulē. Pēc mana referāta kolēģi interesējās par klīniskiem gadījumiem, un bija, ko pastāstīt.”

Liepājas ārste uzskata, ka šī ir tikai pirmā šķautne daudz plašākā sabiedrības izglītošanas procesā. “Mums, ārstiem, jāspēj ne tikai ārstēt, bet arī ieraudzīt, kad bērns cieš. Un tad – reaģēt,” uzsver Marta Lapiņa.

Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste

+371 26591363

indra.grase@liepajasslimnica.lv