Kāpēc kritieni rada bažas vecāka gadagājuma cilvēkiem un kā tos novērst

08. 09. 2025.

Katru gadu visā pasaulē 8. septembrī tiek atzīmēta Pasaules Fizioterapijas diena, kura tiek veltīta kādai konkrētai sabiedrības veselības tēmai. Šī gada Pasaules fizioterapijas dienas tēma ir "Veselīga novecošana", īpaši koncentrējoties uz trausluma un kritienu novēršanu. Šī tēma uzsver vingrojumu un fizioterapijas nozīmi veselīgas novecošanas veicināšanā, īpašu uzmanību pievēršot trausluma mazināšanai un kritienu novēršanai gados vecākiem cilvēkiem.

Ikviens var nokrist, taču gados vecākiem cilvēkiem kritieni kļūst par nopietnu veselības problēmu. Statistika rāda, ka pēc 65 gadu vecuma kritieni ir galvenais nejaušu traumu cēlonis un katrs ceturtais seniors vismaz reizi gadā piedzīvo kritienu. Tā kā sabiedrība noveco, pieaug arī ar kritieniem saistīto traumu un hospitalizāciju skaits.

Kritienu sekas var būt ļoti nopietnas – kaulu lūzumi, smagi sasitumi un galvas smadzeņu traumas. Šādas traumas var būtiski ierobežot cilvēka spēju pašam par sevi parūpēties, pasliktinot veselību un labsajūtu. Lielākā daļa šo negadījumu notiek tieši mājās – dzīvojamajā istabā, guļamistabā, virtuvē vai vannasistabā.

Pat ja kritiens nerada nopietnus miesas bojājumus, tas var atstāt dziļas sekas emocionāli. Daudziem cilvēkiem pēc kritiena rodas bailes atkārtoti krist, kas pamazām liek izvairīties no ikdienas aktivitātēm. Šāda izvairīšanās laika gaitā samazina fizisko aktivitāti, muskuļu spēku un līdzsvaru, tādējādi palielinot kritienu risku vēl vairāk.

Kāpēc seniori biežāk krīt?

Novecošana dabiski ienes izmaiņas mūsu ķermenī. Līdzsvars kļūst nestabilāks, muskuļi vājāki, redze pasliktinās, reakcijas laiks palēninās. Dažkārt pievienojas arī veselības problēmas, piemēram, nesaturēšana, atmiņas traucējumi vai demence. Tas viss ietekmē pārvietošanos un palielina iespēju paklupt vai paslīdēt.

Nedroša var būt arī mājās vide. Seši no desmit kritieniem notiek tieši mājoklī vai tā apkārtnē. Pārāk vājš apgaismojums, slidena grīda, paklāji ar atlocītiem stūriem vai vaļīgi elektrības vadi – šie it kā sīkumi var kļūt par nopietniem riskiem. Arī nepiemēroti apavi, piemēram, vaļīgas čības vai šauri papēži, ievērojami palielina iespēju paslīdēt.

Pie kritienu riskiem jāmin arī dzīvesveids. Senioriem, kuri kustas maz, muskuļi kļūst vājāki un līdzsvars pasliktinās. Nepietiekams uzturs vai ūdens trūkums var izraisīt spēku izsīkumu un apgrūtināt drošu pārvietošanos.

Kad jāvēršas pie ārsta?

Pat ja kritiens nav radījis sāpes vai traumas, ir svarīgi par to pastāstīt ārstam. Ārsts var palīdzēt izvērtēt iespējamos cēloņus un ieteikt profilakses pasākumus. Regulāras veselības pārbaudes ļauj savlaicīgi pamanīt problēmas un samazināt kritienu risku nākotnē.

Kā novērst kritienus?

Par savu drošību var parūpēties vairākos veidos. Regulāras fiziskās aktivitātes palīdz stiprināt muskuļus un uzlabot līdzsvaru. Ikdienā ieteicams vismaz pusstundu veltīt kustībām – pastaigām, vingrojumiem vai vieglām mājas aktivitātēm. Arī sabalansēts uzturs un pietiekams šķidruma daudzums uztur organismu spēcīgāku un izturīgāku.

Svarīgi ir arī pievērst uzmanību mājoklim. Labs apgaismojums gaiteņos, kāpnēs un pie ārdurvīm var pasargāt no paklupšanas. Mitrās telpās, piemēram, vannas istabā, noder neslīdoši paklājiņi un rokturi, kas sniedz papildu drošību.

Kritieni nav neizbēgama novecošanas sastāvdaļa. Ar kustībām, veselīgiem ieradumiem un drošu vidi ikviens seniors var būtiski samazināt riskus un saglabāt pārliecību par sevi. Drošība nozīmē ne tikai pasargāt sevi no traumām, bet arī saglabāt neatkarību un dzīves kvalitāti daudzus gadus uz priekšu.

Plašāk informācija par krišanas riskiem un ieteikumi senioru traumatisma novēršanā Slimību profilakses un kontroles centra sagatavotajā bukletā "Apsteidz kritienu pirms tas apsteidz tevi": 

https://www.spkc.gov.lv/lv/informativi-izdevumi-traumatisms

Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste

+371 26591363

indra.grase@liepajasslimnica.lv