Sākums Jaunumi Vecmātes apspriež grūtnieču aprūpes un dzemdību palīdzības attīstītības virzienus

Vecmātes apspriež grūtnieču aprūpes un dzemdību palīdzības attīstītības virzienus

22.04.2024.

Liepājas Reģionālo slimnīcu 19.04.2024. apmeklēja Latvijas Vecmāšu asociācijas prezidente Linda Veidemane, lai tiktos ar Dzemdību nodaļas vecmātēm un pārrunātu aktuālos jautājumus, kas skar gan veselības aprūpes pakalpojumus un to pieejamību grūtniecēm un dzemdētājām, gan likumdošanas jomu.

“Latvijas Vecmāšu asociāciju vadu tikai otro gadu, līdz ar to ļoti daudzus kolēģus neesmu satikusi klātienē. Tāpēc, lai sadarbība būtu veiksmīgāka, nolēmu atbraukt un iepazīties, lai uzklausītu kolēģu vajadzības un vēlmes un, tiekoties ar atbildīgo valsts institūciju, to skaitā Veselības ministrijas pārstāvjiem, šos ieteikumus ņemtu vērā,“ atbildot uz jautājumu, kas pamudinājis prezidenti apmeklēt Liepājas slimnīcu, teica L. Veidemane.

“Tā kā valstiskā līmenī ir jautājums, kādā virzienā turpinās attīstīties grūtnieču aprūpe un dzemdību palīdzība, kādai tai jābūt nākotnē un arī vecmātes beidzot ir aicinātas runāt un valstiskā līmenī izteikt savu redzējumu, tad man šķiet ir īstais brīdis saprast, ko kolēģi reģionos domā, lai to saliktu kopā un prezentētu Veselības ministrijā,“ skaidro L.Veidemane.

Kā galvenās vecmāšu darba jomas, kurās būtu nepieciešami uzlabojumi vai papildinājumi, L. Veidemane minēja: vecmāšu kompetenču paplašināšanu, piemēram patlaban Ministru kabineta noteikumi "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" paredz darbnespējas lapu izsniegšanas tiesības tikai ārstam vai ārsta palīgam. Tāpat Ministru kabineta noteikumi "Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi" paredz tiesības izrakstīt parasto recepti tikai ārstam un ārsta palīgam (feldšerim), kas strādā ārstniecības iestādē. Turpinot uzskaitījumu, L.Veidemane norādīja, ka jāattīsta arī antenatālās aprūpes virziens, jo patlaban ar grūtniecību saistītajos normatīvajos aktos ir noteikti ierobežojumi vecmātēm, kas neļauj tām autonomi veikt antenatālo aprūpi. Kā arī pēcdzemdību aprūpe un aizvien aktīvāka vecmātes ienākšana primārajā veselības aprūpē, tātad ģimenes ārstu praksēs, kā arī profilakse. “Tas nozīmē, lai mēs varētu strādāt savu kompetenču ietvaros, mums ir jāveic vairāki grozījumi Ministru kabineta noteikumos, Ārstniecības likumā,” norāda L.Veidemane.

Kā vienu no būtiskākajiem jautājumiem, kas būtu jārisina valstiskā līmenī, L.Veidemane min vecmāšu atalgojuma jautājumu. “Par katru darbu ir jāsaņem cieņpilns atalgojums. Īpaši, ja tiek uzlikti jauni pienākumi,” pārliecināta ir l.Veidemane.

“Gribu visām vecmātēm novēlēt, lai mums izdodas ieceres realizēt, jo patlaban tam ir labvēlīga augsne, kad vecmāšu profesija arvien vairāk tiek novērtēta un vecmātes kļūst par arvien nozīmīgāku spēlētāju veselības aprūpē,” uzsvēra L.Veidemane.


Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību speciāliste

+371 26591363

indra.grase@liepajasslimnica.lv