Vēlos būt ārste – no skolas sola līdz reālai pieredzei slimnīcā

01. 07. 2025.

Kamēr daudzi jaunieši bauda vasaras brīvlaiku, Liepājas Valsts ģimnāzijas 12. klases absolvente Danija Strēle strādā Liepājas Reģionālās slimnīcas Hemodialīzes nodaļā par sanitāri, lai gūtu pieredzi un pārliecinātos par savu lēmumu saistīt dzīvi ar medicīnu. Vēl vidusskolā Danija apzināti izvēlējusies apgūt dabaszinātņu programmu, piedalījusies “Jauno mediķu skolas” nodarbībās un šobrīd mērķtiecīgi piepilda sapni - kļūt par ārsti.

Tev jau pēc 9. klases bija jāpieņem lēmums par izglītības virzienu. Kā nonāci līdz izvēlei mācīties dabaszinātņu klasē?

Jau diezgan sen zināju, ka vēlos savu dzīvi saistīt ar medicīnu. Man ir radinieki, kas strādā šajā jomā. Tas mani iedvesmoja un nolēmu, ka pēc vidusskolas studēšu medicīnu, lai kļūtu par ārsti. Taču, lai iestātos augstskolā, nepieciešams bioloģijas eksāmens, tāpēc, pabeidzot 9. klasi, izvēle par labu dabaszinātnēm bija loģiska un apzināta.

Kur plāno turpināt izglītību pēc ģimnāzijas?

Ļoti ceru iestāties Rīgas Stradiņa universitātes vai Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē.

Kamēr citi bauda vasaras priekus, tu strādā slimnīcā, Hemodialīzes nodaļā par sanitāri. Kāpēc tu izvēlējies to darīt?

Es vēlējos būt tuvāk medicīnai un iepazīt šo jomu reālā darba vidē. Tā kā mans mērķis ir kļūt par ārsti, man šķita svarīgi saprast, vai tas patiešām būs man pa spēkam. Filmas un tuvinieku stāsti ir viena lieta, bet realitāte – pavisam cita. Es gribēju to izjust pati – būt slimnīcas vidē, redzēt ārstus un māsas darbā, saprast, kā tas viss izskatās ikdienā. Šī pieredze man šķiet ļoti vērtīga.

Kādi ir tavi secinājumi pēc pirmajām nedēļām slimnīcā?

Patlaban esmu nostrādājusi tikai divas nedēļas. Taču viss, ko esmu redzējusi, ir interesanti. Ikdienā redzu, ka pacienti ir ļoti dažādi – ir cilvēki, kurus atved no reanimācijas un parasti šo pacientu veselības stāvoklis ir smags. Tad tu redzi to bēdīgo pusi. Bet ir arī ļoti daudz tādu pacientu, kuri paši nāk uz dialīzi un šī procedūra viņiem tiešām palīdz. Tas priecē. Ārsta profesijai ir divas puses - tu redzi gan to labo iznākumu, gan varbūt ne tik labo. Ir tāds kā kontrasts. Un vēl viena lieta – nodaļā ir iespēja redzēt, ko dara gan ārsti, gan māsas. Ja man neizdosies iestāties un mācīties par ārsti, es apsveru iespēju kļūt par māsu. Redzu, kā māsas strādā, tas arī iedvesmo.

Kā tu jūties savā darbavietā?

Jūtos labi. Priecājos, ka esmu nonākusi tieši šeit – Hemodialīzes nodaļā. Te ir jāstrādā un nevar slinkot. Man jāveic dažādi darbi: jāpārklāj gultas, jānosver pacienti pirms un pēc dialīzes, jāmazgā grīdas un jāpilda citi ikdienas pienākumi. Varbūt tas nav pats sarežģītākais darbs, ja salīdzina ar māsu un ārstu darbu, bet tas ļauj būt tuvumā ārstniecības procesam.

Šādi, it kā vienkārši darbi tevi nebiedē?

Nē, gluži pretēji - es varu būt slimnīcā un redzēt, kā strādā gan māsas, gan ārsti.

Vai tavas domas par medicīnu nav mainījušās šajās divās nedēļās, kamēr esi slimnīcā?

Manas domas nav mainījušās, taču dažkārt uznāk bailes, jo es īsti nezinu, vai es varētu strādāt tikpat augstā līmenī, kā to dara ārsti, ko redzu ikdienā. Bet tāpēc jau esmu šeit, lai uzzinātu, kā tas ir strādāt kā ārstam vai kā māsai.

Zinu, ka tu biji arī starp tiem jauniešiem, kuri pagājušajā mācību gadā piedalījās "Jauno mediķu skolas" nodarbībās, ko Liepājas Valsts ģimnāzija īstenoja sadarbībā ar Reģionālās slimnīcas medicīnas speciālistiem. Ko tev devusi šī skola?

Ļoti daudz. Man jau sen ir interese par medicīnu, tāpēc izmantoju visas iespējas, ko piedāvāja gan vidusskola, gan citas iestādes – esmu bijusi arī nometnē slimnīcā. Bet visvērtīgākais bija pagājušais mācību gads, kad notika “Jauno mediķu skola”. Tā bija lieliska iespēja apmeklēt vairākas slimnīcas nodaļas, arī laboratoriju. Ar ārstes Daces Zemītes atbalstu izstrādāju abus savus pētnieciskos darbus. Milzīgs paldies jāsaka arī bioloģijas skolotājam Feliksam Rekovičam un ārstei Aleksandrai Buncei par šo iespēju.

Vai arī citus tavus klases biedrus “Jauno mediķu skola” pamudināja apgūt mediķa profesiju?

Tā kā mācījos klasē ar padziļinātu apmācību dabaszinātnēs, daudziem jau bija interese par medicīnu. Bet, manuprāt, ir vairāki jaunieši, kuri to nolēma darīt tieši pēc šīm nodarbībām slimnīcā. Šīs mācības bija ļoti vērtīgs. Daļa no apgūtā noteikti noderēja arī skolā, bet lielākais ieguvums, manuprāt, bija dzīvei. Mums pastāstīja un parādīja praktiskas lietas. Piemēram, nodarbībā par hematoloģiju iemācījāmies saprast asins analīžu rezultātus. Manuprāt, tas ir super - tu atver savus analīžu datus un saproti, ko tie nozīmē – tas ir tiešām noderīgi un interesanti.

Sadarbība ar Liepājas Valsts ģimnāziju turpināsies arī nākamajā mācību gadā, atkal sniedzot iespēju jauniešiem padziļināti apgūt zināšanas medicīnā.

Tas ir ļoti labi, ka arī nākošajā mācību gadā turpināsies “Jauno mediķu skola”. Tā ir iespēja ierasto skolas mācību vidi nomainīt pret mācībām pašā slimnīcā. Tā ir forša sajūta, ka esi tikai vidusskolēns, bet tevi paņem uz slimnīcu un pastāsta par to visu klātienē, nevis kāds atnāk uz klasi. Taču man ļoti patika mācīties arī ģimnāzijā. Varbūt bija grūtāk nekā kādā no citām skolām pilsētā, bet, manuprāt, tas ir tieši tas, kas motivē nepadoties un turpināt mācīties. Arī paši skolotāji, kā Feliks Rekovičs, cenšas dot iespēju apgūt zināšanas ārpus standarta mācību programmas.

Visu vasaru tu strādāsi Hemodialīzes nodaļā. Vai nebūs žēl, ka būs jāstrādā, kamēr citi tavi vienaudži baudīs vasaras brīvlaiku?

Es strādāju kā kuru nedēļu. Dažkārt strādāju trīs maiņas nedēļā, dažkārt tikai divas, līdz ar to man paliek arī brīvais laiks vasaras priekiem. Tādā ziņā diezgan pateicīgs darbs.

Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību speciāliste

+371 26591363

indra.grase@liepajasslimnica.lv