Kāpēc ginekoloģiskie audzēji bieži tiek atklāti par vēlu

03. 02. 2026.

4. februāris - Pasaules pretvēža diena.

4. februārī atzīmējam Pasaules pretvēža dienu, atgādinot par savlaicīgas diagnostikas, profilakses un sabiedrības izglītošanas nozīmi cīņā ar onkoloģiskām saslimšanām. Arī ginekoloģiskajā onkoloģijā agrīna audzēju atklāšana būtiski ietekmē ārstēšanas iespējas un dzīves kvalitāti. Liepājas Reģionālās slimnīcas onkoloģe–ginekoloģe Margarita Vasjutenko uzsver – mūsdienās izmeklējumu un ārstēšanas iespējas ir plašas, taču izšķiroša loma joprojām ir sievietes līdzestībai un regulārām veselības pārbaudēm.

“Diemžēl sievietēm onkoloģiskās saslimšanas joprojām pārāk bieži tiek diagnosticētas ielaistās stadijās,” atzīst M. Vasjutenko. “Tas notiek, neskatoties uz to, ka mūsdienās ir pieejams plašs izmeklējumu klāsts,” norāda ārste un piebilst, ka lielākā daļa diagnostikas un ārstēšanas iespēju ir pieejamas tepat Liepājā.

“Jo agrāk audzēju atklājam, jo labāks ir rezultāts,” skaidro M. Vasjutenko. “Onkoloģijā mēs par pilnīgu izārstēšanu parasti nerunājam, taču, ja slimība tiek diagnosticēta laikus, varam nodrošināt labu dzīves kvalitāti un ilgstošu dzīvildzi.” Diemžēl praksē biežāk nākas saskarties ar vēlīni atklātiem gadījumiem, un tam, pēc M. Vasjutenko domām, ir vairāki iemesli.

“Daļa ginekoloģisko audzēju ilgstoši nerada nekādas sūdzības,” viņa skaidro. “Piemēram, olnīcu vēzis sākotnēji parasti nesāp, tāpēc to nereti atklājam vēlīni. Arī dzemdes kakla vēzis – ja sieviete pie ārsta nonāk jau ar sāpēm, tas gandrīz vienmēr nozīmē ļoti ielaistu slimības stadiju.” Tieši tāpēc ginekologi gan aizdomu gadījumā par olnīcu vēzi, gan endometrija (dzemdes ķermeņa) vēzi rūpīgi izvērtē katru situāciju un nepieciešamības gadījumā nosūta pacientes uz papildu izmeklējumiem – ultrasonogrāfiju, biopsiju vai citiem specifiskiem izmeklējumiem. Atšķirīga situācija ir dzemdes vēža gadījumā – tā pirmā pazīme visbiežāk ir asiņaini izdalījumi, kas mudina sievietes vērsties pie ārsta, un tādēļ arī ārstēšanas rezultāti parasti ir labāki. Ārste uzsver, ka būtiska loma ir arī pašas sievietes līdzestībai – uzmanīgai attieksmei pret savu veselību, regulārām pārbaudēm un savlaicīgai vēršanās pie ārsta, ja parādās jebkādas izmaiņas vai satraucoši simptomi.

Īpaši ārste aicina neaizmirst par onkoloģisko risku menopauzes vecumā. “Sievietēm nereti šķiet – ja menstruāciju vairs nav, tad arī pie ginekologa vairs nav jāiet,” norāda M. Vasjutenko. “Taču lielākā daļa mūsu pacienšu ir tieši gados vecākas sievietes ar dažādām blakusslimībām.” Riska grupā ir pacientes ar aptaukošanos, arteriālo hipertensiju un cukura diabētu. “Aicinu negaidīt pirmos simptomus, bet regulāri veikt profilaktiskas pārbaudes. Tieši tas ir efektīvākais veids, kā vēzi pamanīt laikā,” uzsver ārste.

Ja ginekoloģiskās apskates laikā vai valsts organizētajā skrīningā tiek konstatētas aizdomīgas izmaiņas, Liepājas Reģionālajā slimnīcā iespējams veikt gandrīz visus nepieciešamos izmeklējumus. “Salīdzinot ar medicīnas iestādēm galvaspilsētā, Liepājā pacientu plūsma, ir mazāka. Tāpēc “zaļais koridors” strādā efektīvi,” norāda ārste. “Parasti divu nedēļu laikā iespējams nokļūt uz nepieciešamajiem izmeklējumiem, īpaši ginekoloģijas jomā. Mums ir pieejami gan histoloģiskie, gan instrumentālie, radioloģiskie un kolposkopiskie izmeklējumi,” uzsver M. Vasjutenko. Arī ārstēšana lielākoties notiek uz vietas. “Onkologu vidū ir teiciens – ko var izoperēt, tas ir jāoperē. Ja tas nav iespējams, izmantojam citas metodes – staru terapiju vai ķīmijterapiju. Visas šīs iespējas pacientēm ir pieejamas Liepājā.”

Tomēr, pēc ārstes domām, galvenais uzsvars būtu jāliek tieši uz savlaicīgu diagnostiku. “Daudzas pirmsvēža izmaiņas ir redzamas jau regulārās ginekologa pārbaudēs,” viņa uzsver. “Piemēram, skrīninga programmas ievērošana noteikti palīdzētu samazināt dzemdes kakla vēža saslimstību.”

Kā nozīmīgu profilakses instrumentu M. Vasjutenko izceļ vakcināciju pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV). “Pasaulē ir pierādīts, ka šī vakcīna ir efektīva,” viņa saka. Valsts apmaksāta vakcinācija pret CPV ir pieejama un rekomendēta jauniešiem (gan vīriešiem, gan sievietēm) vecumā no 12 līdz 25 gadiem (ieskaitot). Vienlaikus Latvijā bezmaksas vakcinācija ir paredzēta arī noteiktām augsta riska grupām, piemēram, personām ar imūnsistēmas darbības traucējumiem, HIV infekciju, pēc orgānu transplantācijas vai citos gadījumos, kad inficēšanās ar CPV var noritēt smagāk un ar augstāku onkoloģisko risku.

Ārste aicina sievietes īpašu uzmanību pievērst arī tam, vai ģimenes anamnēzē ir sastopami hormonu atkarīgi audzēji. “Pastāv vēža veidi, kuriem var būt ģenētiska pārmantojamība – tie ir dzemdes, olnīcu, zarnu un arī krūts vēzis. Ja ģimenē šādas saslimšanas ir bijušas, tas nozīmē paaugstinātu onkoloģisko risku, tādēļ regulāras profilaktiskās pārbaudes šīm sievietēm ir īpaši svarīgas,” uzsver onkoloģe–ginekoloģe Margarita Vasjutenko.

Savlaicīga vēršanās pie ārsta, regulāras profilaktiskās pārbaudes, skrīninga programmu izmantošana un vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu ir praktiski soļi, kas palīdz mazināt onkoloģisko saslimšanu risku. Pasaules pretvēža diena ir labs brīdis atgādināt – rūpes par veselību nav vienreizējs notikums, bet ilgtermiņa izvēle, kas var būtiski ietekmēt nākotni.

Indra Grase

SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”

sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste

+371 26591363

indra.grase@liepajasslimnica.lv