Kādi izmeklējumi būtu jāveic pirms vizītes pie kardiologa
29. 09. 2026.
29. septembris - Pasaules sirds diena!
29. septembrī atzīmējam Pasaules sirds dienu, kurā vērts atgādināt par sirds un asinsvadu veselības saglabāšanu arī tad, ja ikdienā nopietnu sūdzību nav. Parādoties elpas trūkumam, sirdsklauvēm, sāpēm krūtīs un nogurumam pie nelielas fiziskas slodzes, vai citām sūdzībām, kas varētu būt saistītas ar sirds darbību, pirmais solis ir vērsties pie ģimenes ārsta un veikt izmeklējumus – elektrokardiogrammu, plaušu rentgena caurskati un analīzes.
Savukārt, ierodoties vizītē pie kardiologa, nepieciešams parādīt izmeklējumu rezultātus, kā arī vajadzētu prast nosaukt medikamentus, kurus lieto ikdienā. “Tad vizīte pie kardiologa būs pēc iespējas lietderīgāka,” norāda Liepājas Reģionālās slimnīcas Kardioloģijas nodaļas virsārste Iveta Šime.
“Ja cilvēkam jau ir veikti nepieciešamie pamata izmeklējumi, kardiologa vizītē varam daudz vairāk laika veltīt tieši kardioloģiskajai problēmai – apspriest rezultātus, izvērtēt ārstēšanu un vienoties par turpmāko rīcību,” uzsver I. Šime.
Kardioloģe skaidro, ka sākotnējai veselības stāvokļa izvērtēšanai nozīmīgas ir asins un urīna analīzes, elektrokardiogramma, bet atsevišķos gadījumos arī krūškurvja rentgenogramma. “Asins analīzes ļauj novērtēt vairākus organismā notiekošus procesus, savukārt elektrokardiogramma sniedz informāciju par sirds elektrisko darbību un ritmu. Atkarībā no sūdzībām un ārsta vērtējuma var būt nepieciešama arī krūškurvja rentgenogramma, kas atsevišķos gadījumos var palīdzēt izvērtēt ne tikai plaušu stāvokli, bet arī sirds izmēru un pazīmes, kas var liecināt par šķidruma uzkrāšanos plaušās. Tas ir būtiski, piemēram, ja pacientam ir elpas trūkums, jo tā iemesls ne vienmēr ir saistīts ar sirdi – tas var būt arī plaušu slimību izraisīts,“ norāda I. Šime.
Tālākie izmeklējumi tiek veikti atkarībā no pacienta sūdzībām, iepriekšējiem rezultātiem un ārsta vērtējuma. Viens no tiem ir ehokardiogrāfija jeb sirds ultrasonogrāfija. “Ehokardiogrāfijā mēs redzam, kā sirds darbojas, kā kustas, atveras un slēdzas vārstuļi un kā strādā sirds kambari. Izmeklējums īpaši nozīmīgs pacientiem ar zināmām vārstuļu slimībām vai sirds mazspēju, kad nepieciešams regulāri izvērtēt slimības gaitu. Taču svarīgi, lai pacients pirms izmeklējuma būtu pienācīgi sagatavojies. Ja, piemēram, sirdsdarbības ātrums ir ļoti augsts - ir nekontrolēta ātruma jeb frekvences mirdzaritmija, iegūtie mērījumi var nebūt pietiekami precīzi,” skaidro I. Šime.
Vēl viens izmeklējums ir veloergometrija – sirds darbības izvērtēšana fiziskas slodzes laikā. Pirms tās nepieciešama ārsta konsultācija, līdzi ņemami iepriekšējo kardioloģisko izmeklējumu rezultāti, kā arī jāzina lietotie medikamenti. Ārsts izvērtē arī to, vai pacientam konkrētais slodzes tests ir piemērots, vai pacients izmeklējumu veiks kvalitatīvi savu fizisko dotību dēļ.
Ja pēc sākotnējās izmeklēšanas nepieciešams sīkāk izvērtēt sirds asinsvadus, ārsts var nozīmēt koronarogrāfiju. Tas ir invazīvs izmeklējums, kura laikā, ievadot kontrastvielu, rentgena kontrolē iespējams detalizēti apskatīt sirds asinsvadus un konstatēt iespējamus to sašaurinājumus vai nosprostojumus. Koronarogrāfiju veic pēc ārsta vērtējuma par pacienta kardiovaskulāriem riskiem un atbilstošām medicīniskām indikācijām. Ja atrod asinsriti traucējošus, nozīmīgus sašaurinājumus, kardiologs nozīmēs tālākās vizītes un izmeklējumus, saplānojot datumus un laiku, kad un kā šos asinsvadu bojājumus varēs novērst un izārstēt.
Par sirds veselību aicinām rūpēties ikdienā, negaidot brīdi, kad sūdzības kļūst izteiktas. Pasaules Sirds diena ir vēl viens iemesls pievērst uzmanību savai pašsajūtai un, ja nepieciešams, laikus konsultēties ar ārstu.
Indra Grase
SIA „LIEPĀJAS REĢIONĀLĀ SLIMNĪCA”
sabiedrisko attiecību un mārketinga speciāliste
indra.grase@liepajasslimnica.lv