Radioloģija ir medicīnas nozare, kura saistīta ar dažādām medīcinsko attēlu iegūšans metodēm. Radioloģijā lieto sarežģītus tehniskos aprīkojumus un datorus, kas ļauj ielūkoties pacienta ķermenī. Radioloģiju pielieto ne tikai diagnostikā, bet arī terapijā (ārstēšanā).
Slimnīcā ir pieejamas šādas staru diagnostikas metodes:
RENTGENOLOĢIJA
Rentgenoloģiskā izmeklēšanā (rentgenstaru diagnostika)
(RTG) iegūstklasisku rentgenattēlu, kur fiksēta orgānu ēna, caur kuriem izgājuši rentgena stari. Rentgena iekārtai ir digitālā attēla pārveides un apstrādes sistēma, kas dod iespēju saglabāt informāciju un veikt bilžu izdruku jebkurā brīdī.
Rentgena kabinetā pacientiem sniedz sekojošus diagnostiskos pakalpojumus:
Rentgena caurskate:
- barības vadam, kuņģim, divpadsmit pirkstu zarnai, tievai zarnai ar kontrastvielu, izdzerot 200 ml bārija sulfāta;
- irigoskopija – resnai zarnai ar kontrastvielu, kas tiek ievadīta klizmas veidā;
- intravenoza urogrāfija – nieru un urīnpūšļa izmeklēšana ar kontrastvielu, kas tiek ievadīta vēnā.
Rentgena uzņēmumi:
- kaulu, locītavu, mugurkaula – kakla skriemeļu, krūšu un jostas skriemeļiem, un sakrālās daļas (astes kaula rajona);
- galvas, deguna blakus dobumam;
- krūšu kurvja orgāniem – plaušas, sirds;
- vēdera dobuma orgāniem – kuņģis, zarnu trakts, nieres u.c.
Kas jāzin pacientam pirms gremošanas orgānu caurskates? Dienā pirms izmeklējuma pēdējai ēdienreizei jābūt ne vēlāk kā plkst. 19.00. Lai pareizi varētu izvērtēt iegūto informāciju, izmeklēšanas dienā nedrīkst ēst, dzert, lietot medikamentus, vēlams arī netīrīt zobus un košļāt košļājamo gumiju, jo tas provocē kuņģa sekrēciju. Ja Jums ir diabēts, pirms izmeklējuma Jums jākonsultējas ar Jūsu ārstu, lai noregulētu insulīna devu.
Kas jāzin pacientam pirms irigoskopijas? Lai varētu izvērtēt resno zarnu, to nepieciešams attīrīt, tāpēc:
- iepriekšējā dienā pirms izmeklējuma jāēd tikai vieglas pusdienas un vakariņas, piemēram, kartupeļu biezenis, buljons, auzu tume. Pēdējā ēdienreize nedrīkst būt ne vēlāk kā 19.00, pēc tam drīkst tikai dzert ūdeni.
- Uzturā nevajadzētu lietot sulas, pienu, saldinātus dzērienus, jo tas var veicināt zarnu uzpūšanos.
- aptiekā iegādājieties zarnu attīrošu preparātu, kura nosaukumu Jums pateiks ārsts, kurš nosūta Jūs uz rentgenizmeklējumu. Preparāts ir jāizšķīdina ūdenī (daudzums tiks norādīts instrukcijā) un jāizdzer iepriekšējā dienā ne vēlāk kā līdz pusdienlaikam.
- dzeriet tik daudz šķidruma, cik iespējams – vislabāk ūdeni, nesaldinātu tēju, drīkst dzert arī kafiju bez piena vai krējuma. Vēlams izdzert vismaz 1,5 – 2 litri šķidruma.
- izmeklējuma dienā drīkst tikai dzert.
Kas jāzin pacientam pirms intravenozās urogrāfijas? Lai varētu labi izvērtēt nieres, nepieciešams attīrīt zarnu traktu, ko dara līdzīgi kā pirms irigoskopijas, bet:
- izmeklējuma dienā drīkst tikai dzert, ko pārtrauc 3 stundas pirms izmeklējuma.
Izmeklējumus veic sertificēti radiologi Māra Kozlovska, Daina Kāposta vai radiologa – asistents pēc ārsta vai speciālista nosūtījuma, ar radiologa akceptu.
ULTRASONOGRĀFIJA
Ultrasonogrāfija (US) ir nekaitīga un nesāpīga diagnostikas procedūra, kurā lieto augstas frekvences skaņas – ultraskaņas viļņus. Izmeklēšana ir absolūti nekaitīga un veicama jebkura vecuma pacientiem, tai skaitā arī grūtniecēm.
USS izmeklē vēdera dobuma orgānus – aknas, žultspūslis, liesa, aizkuņģa dziedzeris, mazā iegurņa orgānus – nieres, urīnpūslis, prostatas dziedzeris, ginekoloģiskos orgānus, vairogdziedzeri, krūšu dziedzerus. USS plaši izmanto arī akušērijā.
Izmeklējumus veic sertificēti ārsti speciālisti – Daina Kāposta, Inga Vigule, Baiba Šneidere, Tatjana Daškina, ginekoloģijā – Inga Plužņikova.
Pirms izmeklējuma, ja pacients nosūtīts:
- izmeklēt krūts dziedzeru, vairogdziedzeru, augļu US, tad īpaša sagatavošanās nav vajadzīga;
- uz vēdera dobuma orgānu ultrasonogrāfiju, uz izmeklējumu jāierodas tukšā dūšā (neēst vismaz 6 – 8 stundas). Dzert drīkst tikai ūdeni;
- izmeklēt urīnpūsli, tad apmēram 1 (vienu) stundu pirms izmeklējuma jāizdzer 1 litrs šķidruma, līdz izmeklējumam pūsli iztukšot nedrīkst.
DOPLEROGRĀFIJA
Doplerogrāfija (asinsvadu ultrasonogrāfija) ir viena no pamatmetodēm asinsvadu izmeklēšanā, ko veic ar speciālu iekārtu – dopleru, kas reģistrē asiņu plūsmas virzienu un ātrumu asinsvados, kas ļauj izvērtēt slimību izraisītās pārmaiņas un funkcionālo stāvokli asinsvados.
Iespējams veikt šādus izmeklējumus:
- Galvas asinsvadiem;
- Kakla asinsvadu;
- Roku vēnu, artēriju;
- Kāju vēnu, artēriju;
- Vēdera aortas.
Izmeklējumus veic sertificēts ārsts radiologs Lelde Kulmane.
DATORTOMOGRĀFIJA
Datortomogrāfija (DT/CT) mūsdienās plaši pieejama diagnostiskās radioloģijas metode, kurā apvienota rentgenstaru un datortehnaloģijas izmantošana. Datortomogrāfs (grieķiski – „attēls šķērsgriezumā”) – iekārta, kas apvieno progresīvākās elektroniskās, mehāniskās un datortehnoloģijas, ar kuru palīdzību var iegūt slāņainu izmeklējamā orgāna struktūras attēlojumu (atšķirībā no klasiskā rentgenattēla, kur tiek iegūta orgānu ēna, caur kuriem izgājuši rentgena stari). Datortomogrāfijā iegūstot vairākus ķermeņa vai izmeklējamā orgāna šķērsgriezuma attēlus ik pēc kāda konkrēta attāluma panāk kvalitatīvu 3 dimensiju attēlojumu, kas ļauj perfekti izvērtēt izmeklējamā orgāna topogrāfiju: izvietojumu, lielumu, patoloģisko vietu raksturu, saistību ar apkārtējiem orgāniem.
Datortomogrāfija ir neaizstājama dažādu pataloģiju, traumatisko izmaiņu precizēšanai un precīzai, jau nelielu izmaiņu noteikšanai kaulos, mīkstajos audos un iekšējos orgānos un galvas un muguras smadzenēs. Tā ir iespēja izmeklēt pacientus ar galvas un muguras smadzeņu patoloģiju, mugurkaula un disku izmaiņām, plaušu un videnes veidojumiem, kā arī ar hroniskām plaušu slimībām, vēdera dobuma orgānu patoloģijām, it sevišķi aizkuņģa dziedzeru slimībām. Šī diagnostikā iekārta ir neaizstājama palielinātu limfmezglu, dažādu veidojumu un lielo asinsvadu izmeklēšanā.
Procedūras laikā, veicot DT, pacients tiek noguldīts uz speciāla galda, ap kuru izmeklēšanas laikā rotē rentgenspuldze. Izmeklēšana pacientam nav sāpīga un nepatīkama. Tās laikā ļoti svarīgi ir, lai pacients uz izmeklējuma galda nekustētos. Krūšu kurvja un vēdera dobuma izmeklēšanas laikā pacientam uz dažām sekundēm jāaiztur elpa. Procedūras laiks ir ļoti dažāds (15-40 minūtes) un atkarīgs no tā, kāda ķermeņa daļa tiek izmeklēta. Izmeklēšanas laikā, atkarībā no izmeklējamā orgāna, nepieciešams ievadīt vēnā kontrastvielu, no kā parasti rodas siltuma sajūta, kas ir normāla parādība un nekādā gadījumā neliecina par bīstamām organisma blakusreakcijām uz kontrastvielu.
Kā sagatavoties procedūrai? Uz vēdera dobuma orgānu izmeklēšanu pacients ierodas tukšā dūšā. Pirms procedūras pacientam nereti ir nepieciešams 4-6 stundas iepriekš iedzert kontrastvielu. Kontrastviela nav kaitīga un neizsauc nepatīkamas organisma blakusreakcijas. Ja DT nepieciešama kontrastvielas ievade vēnā, tad pirms izmeklējuma pacientam nosaka nieru bioķīmiskās analīzes – kreatinīnu asinīs. Kontrastvielu nedrīkst ievadīt, ja pacientam ir alerģija pret jodu. Šādos gadījumos pacientam ir jābrīdina medicīniskais personāls. Lai izvairītos no nekvalitatīviem attēliem, pirms izmeklējuma pacientam jānoņem visas metāliskās detaļas - rotaslietas utml.
Starojuma deva šīs procedūras laikā ir augstāka, nekā veicot parasto rentgenuzņēmumu, taču izmeklēšanas risks ir minimāls un blakusefektu nav. Iespējamo ģenētisko seku dēļ no DT izmeklējumiem jāizvairās grūtniecēm. Ārsts novērtē, cik liela ir pacientam pieļaujamā reizes deva un kāds drīkst būt gada laikā saņemtais starojums.Laikus un pareizi nozīmēta radioloģiskā izmeklēšana ļauj atklāt patoloģiskus stāvokļus agrīnā stadijā, kad izmaiņas orgānos vēl ir minimālas.
Izmeklējumus veic ārsti – radiologi: Līga Zukule, Inga Vigule, Daina Kāposta
ANGIOGRĀFIJA
Slimnīcas Sirds – asinsvadu kateterizācijas laboratorijā, kura ir aprīkota ar modernu mūsdienu medicīnas prasībām atbilstošu digitālo angiogrāfijas iekārtu, visas procedūras veic īpaši sagatavoti speciālisti – invazīvais kardiologs Alfrēds Lībiņš un ārste – radioloģe Lelde Kulmane sadarbībā ar Rīgas un Lietuva speciālistiem.
Angiogrāfija ir speciāla radioloģiska procedūra, ko veic, lai iegūtu asinsvadu attēlus – angiogrammas. Šim nolūkam cirkšņa artērijā vai vēnā ievada katetru – mazu lokanu caurulīti, ko virza uz vietu, kas jāizmeklē, vienlaicīgi kontrolējot katetra stāvokli monitorā. Kad katetrs sasniedzis vajadzīgo vietu, caur to injicē kontrastvielu, kas iezīmē visus asinsvadus. Tas ļauj novērtēt asinsvadu stāvokli un atrast ar dažādām slimībām saistītās novirzes.
Angiogrāfs nodrošina sirds vainagartēriju, galvas smadzeņu asinsvadu, nieru, iegurņa orgānu, locekļu u.c. orgānu asinsvadu stāvokļa precīzu izmeklēšanu, kā arī dod iespēju „salabot” bīstamas to patoloģijas (gan sašaurinājumus – stenozes, gan paplašinājumus – aneirismas) pacientam nesāpīgā un saaudzējošā veidā.
Laboratorijā veic šādas manipulācijas:
- Koronārā angiogrāfija;
- Koronārā angioplastija;
- Koronārā angioplastija (ar stentu);
- Dzemdes miomas embolizācija;
- Perifērā angiogrāfija.
Koronārā angiogrāfija (koronarogrāfija) – sirds un asinsvadu izmeklēšanas metode, ar kuras palīdzību var atklāt, kurā vietā un cik lielā mērā ir sašaurinātas viena vai vairākas sirds vainagartērijas. Tas ir izmeklējums, kas ļauj spriest par asinsvadu stāvokli, lai pēc tam veiktu atbilstošu ārstēšanu. Atkarībā no izmeklējuma rezultātiem pacientam izraksta speciālus medikamentus, veic koronāro angioplastiju (vainagartēriju paplašināšana vai vainagartērijas šuntēšanas operācija).
Koronarogrāfijas laikā ārsts, vietējā anestēzijā iedur cirkšņa vai paduses artērijā un ievada tajā garas caurulītes (zondes), kuras iekļūst sirds vainagartērijās – tajās ievada kontrastvielu un ar rentgenaparatūru iegūst dažādu projekciju attēlus, nosakot asinsvadu sašaurinājuma vietu. Pēc veiktās procedūras uz 10 – 15 minūtēm artērijas punkcijas vietu nospiež, lai sarecētu asinis un slēgtos brūce.
Koronārā angioplastija – ārstēšanas metode sašaurināto sirds asinsvadu paplašināšanai, kas uzlabo asinsapgādi sirds muskulim (miokards), rezultātā uzlabojas cilvēka dzīves kvalitāte.
Angioplastijas procedūras sākums ir tāds pats kā koronarogrāfijai, kuras laikā ārsts asinsvada sašaurinājuma vietā ieliek īpašu balonzondi, to piepūšot paplašina sašaurināto vietu. Bieži sašaurinājuma vietā ievada stentus metāla sietiņa asinsvada protēzītes, kuras ar balonzondi nogādā un izpleš vajadzīgā vietā. Tādējādi atjaunojot asinsriti un glābjot cilvēkam dzīvību.
Dzemdes miomas embolizācija (angiogrāfija ginekoloģijā) – procedūra, kuru veic invazīvais radiologs, kurš procedūras veikšanai izmanto rentgenoskopijas iespējas, lai procedūra noritētu sekmīgi, nepieciešama laba sadarbība starp ginekologiem un radiologiem.
Mioma ir labdabīgs dzemdes audzējs, kura mezglu var ar mūsdienu medicīnas un invazīvās kardioloģijas iespējām slēgt no iekšpuses. Ir neliels dūriens artērijā, caur kuru ievada mazu mikrokatetru tuvu miomas mezglam un ar specālu embolizācijas materiālu slēdzam pievadošās artērijas, kā rezultātā audzējs vairs nesaņem apasiņošanu (pārtraucot tā attīstībai nepieciešamā skābekļa un barības vielu piegādi), veidojas aseptiska nekroze, tas atmirst un ievērojami samazinās apjomā un nerada vairs pacientei sūdzības, kādas ir bijušas pirms embolizācijas.
Pacientam
Pirms doties uz invazīvo izmeklēšanu pacientam kopā ar ģimenes ārstu rūpīgi jāizvērtē visas indikācijas, jāveic nepieciešamie izmeklējumi (EKG, Veloergometrija, EHO KG, bioķīmiskās analīzes), lai pacients no invazīvās izmeklēšanas gūtu maksimālu labumu. Piesakoties rindā uz procedūru, vēlams informēt par pacienta tālruņa numuru, lai, vajadzības gadījumā, varētu informēt par iespējamu aparatūras bojājumu vai citu iemeslu, kādēļ procedūra varētu būt uz laiku atlikta. Visas invazīvās procedūras pacietniem apmaksā valsts. Nepieciešam tikai pacienta līdzmaksājums par attiecīgo gultas dienu skaitu slimnīcā. Pacientam lūdzam ņemt līdzi 2 tukšas CD matricas, lai varētu ierakstīt izmeklējumu.
Pēc angiogrāfijas pacientam no sešām līdz astoņām stundām jāatpūšas gultā, cenšoties nekustināt kāju, lai novērstu asiņošanu.
Rentgenoloģiskā izmeklēšanā (rentgenstaru diagnostika) (RTG) iegūstklasisku rentgenattēlu, kur fiksēta orgānu ēna, caur kuriem izgājuši rentgena stari. Rentgena iekārtai ir digitālā attēla pārveides un apstrādes sistēma, kas dod iespēju saglabāt informāciju un veikt bilžu izdruku jebkurā brīdī.
